Rīgas dome trešdien, 18. jūnijā, apstiprināja Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes 2025.–2030. gadam, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju inovāciju un tehnoloģiju attīstībā. 

Izstrādātās pamatnostādnes ir Rīgas pašvaldības ceļa karte, kas ļaus stratēģiski attīstīt pilsētu tās prioritārajās jomās. Nākamo piecu gadu laikā galvenās Rīgas prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība. 

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. 

Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā, tādēļ pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.  

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā.
 

Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes 2025.–2030. gadam izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Izstrādātās pamatnostādnes un virzieni tika nodoti publiskajai apspriešanai mēneša garumā un pārrunāti arī ar ekspertiem no tehnoloģiju, inovāciju, akadēmiskās un valsts pārvaldes jomām. Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes pieejamas Rīgas domes mājaslapā šeit.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Inovāciju fonds turpina atbalstīt inovatīvus projektus, kas veicina Rīgas kā viedās pilsētas attīstību. 2025. gadā Inovāciju fondam piešķirtais budžets ļauj pašvaldības iestādēm īstenot risinājumus, kas uzlabo pakalpojumu kvalitāti, veicina to digitalizāciju un ievieš modernas tehnoloģijas ikdienas procesos.

Fonda mērķis un prioritātes

Inovāciju fonda galvenais uzdevums ir veicināt Rīgas pašvaldības viedās pilsētas attīstību un inovatīvu projektu īstenošanu. Finansējums paredzēts projektiem, kas uzlabo iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, ievieš jaunus digitālus risinājumus vai pilotē inovatīvas tehnoloģijas.

2025.gada prioritātes ietver:

  • Mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu darba procesu uzlabošanai;
  • Inovatīvu datu ievākšanas tehnoloģiju pilotprojektus (piemēram, sensori, attālinātā izpēte);
  • Paplašinātās realitātes (XR) tehnoloģiju izmēģinājumus;
  • Vides tehnoloģiju risinājumus pilsētvides zaļināšanai (piemēram, lietus ūdens atkārtota izmantošana);
  • Sociālās inovācijas projektus (ar papildus punktiem vērtēšanā).

Vienam projektam maksimāli piešķiramā summa ir 25 000 EUR, un finansējums jāizlieto līdz 2025. gada beigām.

Projektu iesniegšana un izvērtēšana

Šī gada pieteikumu atlasē tika saņemti 14 projektu pieteikumi no 8 pašvaldības iestādēm, ar kopējo pieprasīto finansējumu vairāk nekā 350 000 EUR, apstiprināti tika 7 projekti ar kopējo budžetu 170969.31 EUR.

Apstiprinātie projekti 2025. gadā:

  1. Vides trokšņa reālā laika monitorings Rīgas valstspilsētas pašvaldībā
    Projekta iesniedzējs: Mājokļu un vides departaments
    Piešķirtais finansējums: 25 000 EUR
    Mērķis: Identificēt un novērtēt tehnoloģijas, metodes un vietas trokšņu monitoringa sistēmas izveidei Rīgā, lai nākotnē īstenotu efektīvus trokšņa mazināšanas pasākumus.
    Apraksts: Projekts paredz testa monitoringa sistēmas izveidi, kas ļaus reālā laikā mērīt vides trokšņa līmeni vairākos pilsētas posmos. Svarīgs aspekts ir sensoru pielāgojamība agresīvai pilsētvidei, mobilitāte un neatkarīga darbība. Paredzēts uzstādīt trokšņu sensorus Brīvības ielā (no TC “Alfa” līdz Ropažu ielai), kur fiksēts liels iedzīvotāju sūdzību skaits. Iegūtie dati kalpos par pamatu pilsētvides plānošanai un trokšņa mazināšanas rīcības plānu izstrādei.
  2. Bezpilota gaisa kuģu detektēšanas sensoru iegāde
    Projekta iesniedzējs: Rīgas pašvaldības policija
    Piešķirtais finansējums: 25 000 EUR
    Mērķis: Nodrošināt publisko vietu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret neatļautiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.
    Apraksts: Projektā plānota sensoru iegāde un uzstādīšana trīs stratēģiski nozīmīgās vietās – Kurzemes pārvaldes ēkā, Centra pārvaldes ēkā un Vienotajā vadības centrā. Sensori ļaus uzraudzīt gaisa satiksmi, identificēt neatļautus dronu lidojumus un ātri reaģēt potenciālu apdraudējumu gadījumā. Risinājums uzlabos Rīgas drošības infrastruktūru publisko pasākumu un ikdienas uzraudzības kontekstā.
  3. Publisko pasākumu kalendāra un ietekmēto zonu ģenerēšana
    Projekta iesniedzējs: Ārtelpas un mobilitātes departaments
    Piešķirtais finansējums: 24 200 EUR
    Mērķis: Izveidot AI risinājumu publisko pasākumu kalendāra un to ietekmes zonu vizualizācijai, lai uzlabotu satiksmes vadību.
    Apraksts: Projekts paredz attīstīt rīku, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs Rīgā notiekošo pasākumu karti, prognozēs apmeklētību un identificēs satiksmes plūsmas izmaiņas. Mērķis – laikus pielāgot luksoforu režīmus un plānot dienestu darbību. Tiks apkopota informācija par pasākumu laikiem, vietām, apmeklētāju skaitu un to kustību, ļaujot operatīvi pielāgot pilsētas infrastruktūru konkrētajam brīdim.
  4. Satiksmes notikumu monitorings ar AI risinājumiem
    Projekta iesniedzējs: Ārtelpas un mobilitātes departaments
    Piešķirtais finansējums: 22 990 EUR
    Mērķis: Nodrošināt pašvaldībai tuvu reāllaika satiksmes situācijas monitoringu, izmantojot AI un ārējo datu avotus.
    Apraksts: Tiks izveidots risinājums, kas analizē datus no lietotņu lietotājiem (piemēram, Waze) un ar AI palīdzību identificē netipiskus satiksmes traucējumus – avārijas, applūdušas brauktuves, slidenus posmus u.c. Sistēma nodrošinās vizuālu informāciju kartēs un tabulās, kā arī brīdinājumu ģenerēšanu dienestiem. Tas ļaus pilsētai ātrāk reaģēt uz situācijām un uzlabos iedzīvotāju drošību.
  5. Patvertņu un patvērumam piemēroto vietu attālinātās uzraudzības un kontroles sistēma
    Projekta iesniedzējs: Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde
    Piešķirtais finansējums: 25 000 EUR
    Mērķis: Nodrošināt 24/7 attālinātu pārraudzību un pieejamību patvertņu infrastruktūrai Rīgā.
    Apraksts: Izveidos centralizētu sistēmu, kas ļauj attālināti uzraudzīt pašvaldības patvertnes un drošās vietas. Sistēma ļaus operatīvi reaģēt apdraudējuma gadījumā, izmantojot modernus 5G sensorus mikroklimata, apgaismojuma, enerģijas un drošības kontrolei. Tā būs būtiska Rīgas civilās aizsardzības stiprināšanai krīzes situācijās.
  6. “Uz veselību caur sajūtām”
    Projekta iesniedzējs: Rīgas Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”
    Piešķirtais finansējums: 24 939,31 EUR
    Mērķis: Uzlabot klientu emocionālo labsajūtu un veselību, izmantojot multisensoro vidi.
    Apraksts: Projektā tiks izveidota daudzsajūtu istaba ar modernām tehnoloģijām – audiovizuālajiem materiāliem, aromterapiju, apgaismojuma un skaņas vadību –, lai mazinātu stresu, uzlabotu garastāvokli un palīdzētu relaksācijā. Šāda vide īpaši nozīmīga klientiem ar garīga rakstura traucējumiem vai vecuma demenci. Risinājums balstīts uz pierādījumos balstītu pieeju veselības aprūpē un izmantos digitālos līdzekļus ikdienas aprūpē.
  7. Virtuālā asistenta izstrāde un ieviešana Rīgas valstspilsētas pašvaldības telpisko datu publicēšanas platformā GEO RĪGA
    Projekta iesniedzējs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Ģeotelpisko datu aprites nodaļa
    Piešķirtais finansējums: 23 840,00 EUR
    Mērķis: Uzlabot GEO RĪGA platformas lietošanas ērtumu un pieejamību, ieviešot virtuālo asistentu informācijas meklēšanai un izpratnes veicināšanai.
    Apraksts: Projekts paredz izstrādāt un ieviest mākslīgā intelekta darbinātu virtuālo asistentu GEO RĪGA datu platformā. Tas palīdzēs lietotājiem atrast nepieciešamos telpiskos datus, atbildēs uz jautājumiem un sniegs padomus, kā izmantot rīkus un kartes. Asistents veicinās datu pieejamību plašākai sabiedrībai, tajā skaitā speciālistiem pilsētplānošanā, pētniecībā un uzņēmējdarbībā.

Kopsavilkums un nākotnes izaicinājumi

Šogad apstiprinātie projekti aptver dažādas tēmas: drošība un civilā aizsardzība, sociālā labklājība, vides monitorings, mākslīgā intelekta izmantošana, datu pieejamības uzlabošana un pilsētas mobilitāte. Tie atspoguļo mūsdienīgu pašvaldības skatījumu uz digitalizāciju, praktiski pielietojamām inovācijām un iedzīvotāju vajadzību apzināšanos. Ierobežotā budžeta dēļ vairākus kvalitatīvus projektus nebija iespējams atbalstīt.  Tas liecina, ka interese par inovatīviem risinājumiem Rīgas pašvaldības darbā tikai pieaug.

2025.gada 29.maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (Peldu iela 25, Rīga) notiks forums, kur uzmanības centrā būs datu saimniecība, digitālie dvīņi un finansējuma iespējas. 

Foruma programmā:

  • Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcija (EDIC) pieredze un iespējas
  • Eiropas Komisijas atbalsta instrumenti un finansējuma iespējas digitalizācijai
  • Digital Twin Toolbox praktiskais pielietojums
  • Lielo datu saimniecības labās prakses piemēri

Foruma viesi:

  • Inga Bērziņa, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre
  • Ernesto Faubel-Cubells, Smart City & Data Management vadītājs Valensijā, EDIC priekšsēdētājs
  • Patricia Tamarit Tomas, ražošanas attīstības direktore, Nuncys Group
  • Inga Barisa, Rīgas Digitālā Aģentūra, EDIC on Local Digital Twin & Citiverse Latvija, Living-in.EU Finanšu darba grupas vadītāja

Reģistrācija: https://forms.gle/3U2FUYuFLKvebEHc9

Ja ir kādi jautājumi vai komentāri saistībā ar norisi vai apskatītajām iespējām, sazinieties Annu Viegliņu: anna.vieglina@vefresh.com

Par projektu: Eiropas savienības dalībvalstīs organizētā norise ir veltīta digitālo rīku un digitālo dvīņu tehnoloģiju ieviešanas un ar to saistīto atbalsta instrumentu izmantošanai. Norises mērķis ir atbalstīt Eiropas pilsētas un reģionus digitālās transformācijas ceļā. Jau tematiski otrā foruma dalībnieki iegūs praktiskas zināšanas par Digitālajiem Dvīņiem, Digital Twin Toolbox, EDIC, lielo datu saimniecību un ES piedāvātās finansējuma iespējās.

Ar Eiropas Komisijas atbalstu pasākumu rīko VEFRESH sadarbībā ar Open&Agile Smart Cities&Communities (OASC), VARAM, Rīgas Pašvaldību, Serendipity un citiem konsorcija partneriem.

2025.gada 24. aprīlī Rīgas domē notika ekspertu diskusija “Rīgas viedā pilsēta: tagad un nākotnē”, kurā vadošie valsts pārvaldes, uzņēmējdarbības, augstskolu un nevalstisko organizāciju eksperti pārrunāja, kā attīstīt Rīgas viedo pilsētu un nodrošināt efektīvu sadarbību starp institūcijām un organizācijām.

Diskusiju rīkoja Rīgas pašvaldība, lai iegūtu nozares pārstāvju viedokļus un priekšlikumus, kā arī veicinātu kopīgu izpratni par Rīgas viedās pilsētas attīstību. Pasākumā piedalījās eksperti no tehnoloģiju, inovāciju, akadēmiskās vides un valsts pārvaldes jomām, daloties ar savu redzējumu un aktuālajām tendencēm.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ir izstrādājis Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes 2025.–2030. gadam – stratēģisku dokumentu, kas kalpos kā ceļvedis un politikas plānošanas instruments vienotas pieejas nodrošināšanai viedpilsētas attīstībā. Pamatnostādņu publiskā apspriešana norisinājās līdz 6. maijam.

Diskusijas pirmajā daļā notika nozares ekspertu prezentācijas par Rīgas viedās pilsētas attīstības iespējām. Savu redzējumu sniedza:

  • Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone,
  • SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Dr. Juris Binde,
  • Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe,
  • Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Jānis Kampars,
  • Inovāciju kustības “VEFRESH” izpilddirektors Viesturs Celmiņš.

Prezentācijas bija skatāmas arī Rīgas pašvaldības YouTube un Facebook kontos “Rīga attīstās”.

Diskusijas otrajā daļā eksperti pārrunāja, kā Rīgai kļūt par viedāko un ilgtspējīgāko pilsētu Baltijā, kā arī kā veicināt efektīvu sadarbību viedpilsētas mērķu sasniegšanai. Tajā piedalījās arī:

  • Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss,
  • Latvijas IKT asociācijas padomes loceklis Edmunds Beļskis,
  • Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele,
  • Eiropas Digitālās inovāciju centra projektu vadītājs Valts Murāns,
  • Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs,
  • Latvijas IT klastera un ITS Latvia projektu vadītājs Valts Murāns,
  • Klimata un enerģētikas ministrijas vecākā eksperte Inese Pommere-Bramane,
  • Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa virziena vadītājs Jānis Delviņš,
  • kā arī Dita Krecere un citi nozares eksperti.

Diskusiju vadīja Inese Andersone un Andris Nātriņš, Banku augstskolas padomes loceklis un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis.

15. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norisinājās forums “Kā Eiropa atbalsta pakalpojumu digitalizāciju un kā tos izmantot?”, kura mērķis bija stiprināt Latvijas pašvaldību digitālās gatavības un izpratnes līmeni. Pasākums notika Eiropas Komisijas iniciatīvas ietvaros, lai veicinātu digitālo rīku un digitālo dvīņu tehnoloģiju ieviešanu reģionos un pilsētās.

Forumu organizēja VEFRESH sadarbībā ar Smart Communities Network Latvia, un tajā piedalījās vairāk nekā 100 pārstāvju no valsts pārvaldes, pašvaldībām, pētniecības sektora un tehnoloģiju nozarēm. Dalībniekiem bija iespēja iegūt praktiskas zināšanas par tādiem Eiropas Komisijas atbalsta instrumentiem kā LORDIMAS, Online Procurement Helpdesk, Living-in.EU zināšanu platforma un citiem digitalizācijas rīkiem.

Forums pierādīja, ka interese par praktiskiem un pielietojamiem digitalizācijas rīkiem Latvijas reģionos ir augsta, un nepieciešamība pēc šāda veida pasākumiem ir acīmredzama.

Programma:

10:00–10:05
Foruma atklāšana
Viesturs Celmiņš, VEFRESH, Smart Communities Network Latvia

10:05–10:15
Digitālā transformācija Latvijā un pašvaldību loma digitalizācijas procesā
Inga Bērziņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre

10:15–10:25
Eiropas Komisijas atbalsta instrumenti digitalizācijas veicināšanai
Viesturs Celmiņš, VEFRESH, Smart Communities Network Latvia

10:25–10:40
Kam vajadzīgi digitālie dvīņi? Jaunās paaudzes digitālās infrastruktūras plānošana Eiropā
Arnis Gulbis, Rīgas Digitālās aģentūras direktors
Inga Barisa, Rīgas Digitālā aģentūra, “EDIC on Local Digital Twin & Citiverse Latvia”, Living-in.EU finanšu darba grupas vadītāja

10:40–11:25
Latvijas pašvaldību pieredze datu pārvaldībā: ES atbalsta instrumenti digitālajām un viedajām kopienām (Living-in.EU)
Artis Gustovskis, Kuldīgas Digitālā centra vadītājs
Linda Alksne, Liepājas pašvaldības IT pakalpojumu pārvaldības procesu vadītāja
Diāna Korbe, Rīgas Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja

11:25–11:40
Iespējas un izaicinājumi ES atvērto datu pārvaldības platformas attīstībā Latvijā
Jānis Krakops, Datu pārvaldības nodaļa, VARAM 

11:40–12:20
Diskusija: “Kā veicināt pakalpojumu digitalizāciju, kompetenču attīstību un atvērto datu pārvaldību reģionos un pilsētās?”

Forums apstiprina, ka sadarbība starp pašvaldībām, valsts pārvaldi un Eiropas institūcijām ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai digitālajai transformācijai.

Saite uz pasākuma ierakstu- Forums “Kā Eiropa Atbalsta Pakalpojumu Digitalizāciju un Kā Tos lzmantot?”

No 19. līdz 21. martam Rīgā norisinājās starptautiskais EUROCITIES Mobilitātes forums, kas pulcēja aptuveni 150 ekspertu no visas Eiropas. Šā gada galvenā tēma bija “Gudras un integrētas transporta sistēmas ilgtspējīgai pilsētu nākotnei”. Forumā tika apspriesti pilsētu transporta sistēmu un sabiedriskā transporta attīstības jautājumi, mobilitāte kā pakalpojums (MaaS), zemo emisiju zonas, 5G tehnoloģijas un datu vadītās inovācijas.

Forums veicināja sadarbību starp pilsētām un deva iespēju dalīties ar labās prakses piemēriem, lai kopīgi attīstītu viedu, ilgtspējīgu un uz datiem balstītu mobilitāti. Rīga prezentēja dažādus projektus un vietējos risinājumus, tostarp “Rail Baltica” projektu, sabiedriskā transporta e-biļešu sistēmu, viedos luksoforus un koplietošanas mobilitātes iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu transporta infrastruktūru.

19. martā, foruma pirmajā dienā, norisinājās paneļdiskusija par transporta tehnoloģiju inovācijām pilsētās. Tajā piedalījās eksperti no Turīnas, Helsinkiem, EIT Urban Mobility, kā arī Rīgu pārstāvēja Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis. Darba grupās eksperti diskutēja par 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām, satiksmes ātruma pārvaldību, veloinfrastruktūru, datu izmantošanu un ES Deklarācijas par riteņbraukšanu ietekmi.

20. martā konferences dalībniekus uzrunāja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis. Pēc tam sekoja Eiropas pilsētu vadītāju diskusija par liela mēroga sadarbības projektiem, Trans-Eiropas transporta tīkla (TEN-T) iniciatīvām un sadarbību ar dalībvalstīm. Paneļdiskusijā par lielajiem transporta infrastruktūras projektiem tika analizēti to ieviešanas izaicinājumi, politiskā vadība un sabiedrības iesaiste. Rīgu pārstāvēja pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Pēc diskusijām notika četras tematiskās grupu sesijas. Eksperti no Londonas, Madrides, Zagrebas, Lionas, Roterdamas, Gēteborgas, Briseles un citām pilsētām sprieda par zemo emisiju zonu izveidi, drošas un pieejamas ielu telpas veidošanu, satiksmes mierināšanas pasākumiem, multimodāliem mezgliem, pāreju uz automatizētu mobilitāti un sabiedrības uzvedības maiņu.

21. martā, noslēdzošajā dienā, eksperti no Štutgartes, Florences, Berlīnes, Lionas un Rīgas dalījās ar veiksmīgiem transporta mobilitātes attīstības piemēriem. Foruma noslēgumā dalībnieki devās lietišķajā vizītē pa Rīgu, lai klātienē iepazītu pilsētā īstenotos projektus un nākotnes attīstības plānus. Tika apskatīta “Rail Baltica” infrastruktūra, gājēju infrastruktūra “Zināšanu jūdzes” teritorijā, Rīgas Tehniskās universitātes pilotprojekta teritorija, sabiedriskā transporta attīstība (ūdeņraža uzpildes stacija, elektroautobusu uzlādes stacija), vēsturiskā centra pilsētplānošana, ielu tipoloģija, pilsētas dizains un zemo emisiju zonas attīstības plāni.

Forumu organizēja Rīgas digitālā aģentūra sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes plānošanas pārvaldi. Pasākums notika Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Pilna programma pieejama šeit: https://eurocities.idloom.events/Mobility_Forum_2025/pages/programme

Bruntor kopā ar Rīgas pilsētu ir testējuši savu elektrisko kravas skrejriteņu efektivitāti un pielāgošanās spējas dažādiem reljefiem pilsētā, tostarp pilsētas ielās, bruģētajos celiņos, parkos un zaļajās zonās, un rezultāti ir bijuši lieliski.

Nav pārsteigums, ka īpašais Latvijā izstrādātais kravas skrejritenis Bruntor, ir izvēlēts kā viens no TOP 20 starptautiskiem mobilitātes jaunuzņēmumiem, kuriem sekot līdzi 2025. gadā.
Bruntor misija ir veidot ilgtspējīgu pilsētu mobilitātes nākotni un Rīgas pilsēta ir priecīga, ka var doties šajā ceļojumā līdzi!

Par to, kas ir bruntor un pilnu “StartUs Insights” apkopojumu par daudzološiem mobilitātes jaunuzņēmumiem lasiet šeit.

Bruntor – 4 riteņu elektriskais kravas skrejritenis

Latvijas jaunuzņēmums Bruntor ražo 4 riteņu elektriskos skrejriteņus ar kravas nodalījumu. Skrejriteņa izmēri ir 140 x 70 cm un augstums 120 cm. Tā kravnesība ir 120 kg un maksimālais braukšanas ātrums ir 25 km/h. Bruntor izveidotais risinājums dažāda veida piegadēm ir efektīvāks nekā kravas velosipēds, un tas var braukt arī pa veloceliņiem.

Elektroskrejritenis ir piemērots braukšanai nelabvēlīgos laikapstākļos, kā arī tas ļauj veikt vairāk pēdējās jūdzes piegādes īsākā laika posmā, novēršot sastrēgumus un veicinot ātrāku pārvietošanos pilsētā. Turklāt skrejriteņa konstrukcija ir lietotājam draudzīga, ļaujot to viegli vadīt plašam lietotāju lokam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem.

12. februārī Valmiermuižā, Valmieras apriņķī, notika projekta “Smart Skies” otrais dronu ekosistēmas veidošanas seminārs “Dronu datu vākšana un apstrāde – izmantošanas piemēri Latvijā”.

Dalībnieki guva praktisku ieskatu dronu darbībā, iepazīstoties ar Valmieras, Rīgas valtspilsētas pašvaldības, LMT un citu uzņēmumu stāstiem. Rīga dalījās ar vērtīgām atziņām no dažādām perspektīvām un dronu izmantošanas gadījumiem, piemēram, iedzīvotāju drošība (5G4LIVES projekts), dronu nolaišanās vietu un maršrutu plānošana (CITYAM projekts) un pilsētas infrastruktūras apsekošana un iegūto datu izmantošana pilsētas digitālā dvīņa izveidei (Bezpilota lidaparātu izmantošana Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā). Skatīt pilnu semināra darba kārtību šeit.

“Smart Skies” projektā tiks izmēģināta bezpilota lidaparātu izmantošana infrastruktūras un teritoriju uzraudzībai, meklējot viedus un inovatīvus risinājumus pašvaldību funkcijām. Projekta ietvaros Valmieras pilsētas pašvaldības un Tartu pilsētas pašvaldības teritorijā tiks veikti dronu testa lidojumi, kā arī tiks sagatavots kopīgs ziņojums par testēto risinājumu. Projekta partneri izstrādās arī kopīgu stratēģiju un rīcības plānu uz droniem balstītu pakalpojumu attīstībai, kas kalpos kā noderīgs plānošanas instruments citām Vidzemes un dienvidigaunijas reģiona pašvaldībām.

Projekta mērķis:
Projekta mērķis ir uzlabot Tartu un Valmieras infrastruktūras uzraudzības kvalitāti un rentabilitāti, izmantojot bezpilota lidaparātus, pamatojoties uz projekta ietvaros izstrādātu kopīgu risinājumu.

Projekta darbības:
-Dronu izmēģinājuma lidojumi Tartu pilsētā un Valmieras pašvaldībā.
-Kopējā risinājuma izstrāde, pamatojoties uz testa lidojumiem.
-Kopīgas attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrāde uz droniem balstītu pakalpojumu attīstībai.
Kopīgu ekosistēmas veidošanas pasākumu organizēšana ar ieinteresētajām pusēm, nodrošinot zināšanu un tehnoloģiju nodošanu.

Projekta rezultāti:
-kopīgi izstrādāta stratēģija piecu gadu periodam (2025-2029) uz dronu balstītu komunālo pakalpojumu attīstībai Tartu, Valmieras apgabalā un apkārtējos reģionos.
-kopīgi izstrādāts rīcības plāns (2025-2029) uz dronu balstītu komunālo pakalpojumu attīstībai Tartu, Valmieras un apkārtējos reģionos.
-Uz droniem balstīti pašvaldību infrastruktūras uzraudzības izmēģinājumi Tartu un Valmierā.
-Kopīga risinājuma izstrāde, pamatojoties uz izmēģinājumiem un pieredzes apkopošanu.