Rīga pārstāvēta pasaules vadošajā viedpilsētu un mobilitātes forumā Smart City Expo 2025 Barselonā

No 2025. gada 4. līdz 6. novembrim Rīga piedalījās “Smart City Expo World Congress” Barselonā, kas ir viena no lielākajām ikgadējām pilsētvides viedrisinājumu un inovāciju izstādēm pasaulē. Pasākums pulcēja vairāk nekā 27 000 dalībnieku, 592 runātājus un pārstāvjus no vairāk nekā 140 valstīm.

Šī bija ceturtā reize, kad Rīga piedalījās izstādē ar savu stendu, taču šogad pirmo reizi, sadarbībā ar partneriem no akadēmiskā, publiskā un privātā sektora, Rīgas stendā tika prezentēta Rīgas inovāciju ekosistēma.

Rīga – daļa no Ziemeļvalstu un Baltijas inovāciju kopienas

Rīgas pārstāvniecība bija daļa no Nordic & Baltic paviljona, kurā piedalījās arī pārstāvji no Somijas (Helsinki, Tampere, Vantaa, Espoo, Oulu) un Igaunijas (Tallina).

Rīgas inovāciju ekosistēmu stendā pārstāvēja Rīgas valstspilsētas pašvaldība (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas Digitālā aģentūra), Latvijas Universitāte, Transporta un sakaru institūts, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “WeAreDots”, SIA “Bruntor” un inovāciju kustība VEFRESH.

Šī gada dalības mērķis bija prezentēt Rīgu kā pilsētu, kur iespējams testēt un attīstīt viedos risinājumus, uzsverot tās galvenās priekšrocības — atvērtību sadarbībai ar uzņēmumiem un akadēmisko sektoru, piekļuvi pilsētas infrastruktūrai un datiem, iespēju pilotēt inovatīvus risinājumus reālā pilsētvidē.

Organizētie pasākumi un pieredzes apmaiņa

Sadarbībā ar inovāciju kustību VEFRESH, Rīgas pilsēta uzņēmās Nordic & Baltic paviljona atklāšanas pasākuma organizēšanu, kurā piedalījās Latvijas, Somijas un Igaunijas vēstniecību pārstāvji, kā arī pašvaldību amatpersonas. Tajā pašā dienā norisinājās arī Rīgas pilsētas un VEFRESH organizēts Nordic & Baltic inovāciju ekosistēmu pasākums, kurā notika paneļdiskusija ” Pilsētas gaisa mobilitāte: gatavi pacelšanās brīdim vai ierobežoti realitātē?” (“ Urban Air Mobility: Ready for Takeoff or Grounded by Reality? ”) , ar Latvijas ekspertu, tostarp pārstāvju no Rīgas pašvaldības īstenotajiem projektiem 5G4LIVES un CITYAM, dalību. Diskusijā tika akcentēta 5G savienojamība, pilsētu loma gaisa mobilitātes attīstībā, kā arī nepieciešamība ieviest vienotu regulējumu autonomiem transporta līdzekļiem, īpaši ārpus redzamības lidojošiem droniem, visā Eiropā.

Forum Virium Helsinki organizētā mobilitātes sesijā Nordic & Baltic paviljonā Rīgas pārstāvji prezentēja sadarbību ar SIA WeAreDots projektā EVOROADS, kur ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek noteikti veloceliņu infrastruktūras bojājumi, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Savukārt Tamperes pilsētas organizētajā diskusijā “Lietu interneta risinājumi pilsētām” (“IoT solutions for cities”) tika uzsvērts, ka tehnoloģijām jāuzlabo cilvēku dzīves kvalitāte, nevis jārada sarežģījumi, demonstrējot, kā lietu interneta un 5G risinājumi veicina drošas un ilgtspējīgas pilsētas. Rīga dalījās pieredzē par dalību Eiropas sadarbības tīklos ( OASC, EDIC, Living-in.EU, ERRIN, Eurocities ) un akcentēja principu, ka iedzīvotājs ir lietotājs, bet pilsēta sniedz pakalpojumus.

Rīgas stendu apmeklēja arī Eiropas veselības un digitālās izpildaģentūras (HaDEA) direktore Marina Zanči ( Marina Zanchi) un viņas komanda, lai novērtētu 5G4LIVES projekta progresu un iepazītos ar Rīgas attīstības projektiem un inovāciju ekosistēmu.

Rīgas pārstāvji aktīvi iesaistījās vairākos starptautisko organizāciju paneļos un diskusijās:

  • Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkla EUROCITIES un Barcelona Supercomputing Centre organizētajā apaļā galda diskusija “Digitālie dvīņi pilsētās: no idejas līdz pielietojumam” (“Urban Digital Twins: From Vision to Practice”) , kur pilsētas dalījās ar savu pieredzi digitālo dvīņu izveidē un praktisko pielietojumu pilsētvidē.
  • Living-in.EU panelī “Eiropas pilsētas un ģeneratīvais mākslīgais intelekts: pieredze, izaicinājumi un iespējas” (“European Cities and GenAI: Examples, Challenges and Opportunities”) , kur tika runāts par ģeneratīvā mākslīgā intelekta iespējām un izaicinājumiem publiskajā pārvaldē.
  • Atvērtas, elastīgas viedās pilsētas un kopienas (Open & Agile Smart Cities & Communities (OASC) panelis “No sadrumstalotības uz sinerģiju: vietējās inovācijas caur savietojamību un sadarbību” ( “From Silos to Synergy: Local Innovation through Interoperability” ), kur Rīga kopā ar pārstāvjiem no Aarhus un Fundão dalījās pieredzē par datu, sadarbības un savietojamības nozīmi digitālajā pārveidē.
  • Starptautiskā Mākslīgā Intelekta kluba (“International AI Club”) slēgtā diskusija, ko organizēja Parīzes metropole ( Greater Paris Metropolis ). Apaļā galda formātā pilsētu pārstāvji dalījās pieredzē par mākslīgā intelekta izmantošanu pilsētvides inovācijās, par stratēģijām un nākotnes redzējumu.
  • Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcija (European Digital Infrastructure Consortium (EDIC)) diskusiju sesijā, uzsverot, ka digitālajiem dvīņiem un lietu interneta risinājumiem jābūt cilvēkcentrētiem, lai uzlabotu pilsētu pārvaldību un dzīves kvalitāti. Rīga virzās uz atvērtu, savietojamu un ilgtspējīgu digitālo pārvaldību, turpmāk koordinējot arī Latvijas pārstāvniecību EDIC Mobility & Logistics iniciatīvā Eiropas mobilitātes un loģistikas datu telpas izveidei.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta mobilitātes inovāciju kopienas (European Institute of Innovation and Technology Urban Mobility) (EIT UM) organizētie pasākumi

Rīga kā viena no EIT UM vadošajām pilsētām piedalījās vairākos pasākumos:

  • Pilsētu kluba konsultatīvā grupa (City Club Advisory Group) tikšanās, kur tika prezentētas aktuālās iniciatīvas un plānotās izmaiņas inovāciju projektu jomā.
  • Slēgtā sesija “Koplietojamie autonomās mobilitātes transportlīdzekļi” (“Shared Autonomous Vehicles”), kur pilsētu pārstāvji, publiskā transporta operatori un tehnoloģiju uzņēmumi diskutēja par regulējuma, finansējuma un biznesa modeļu izaicinājumiem saistībā ar autonomā transporta ieviešanu Eiropā.
  • Paneļdiskusija “Pārvērtējot ietekmi: jauni rādītāji viedākai pilsētas mobilitātei” (“Rethinking Impact: New Metrics for Smarter Urban Mobility”) , kur tika diskutēts par jaunām pieejām mobilitātes ietekmes novērtēšanā un nepieciešamību pāriet no tradicionālajiem rādītājiem uz iekļaujošākiem, datos balstītiem mērījumiem.
  • Paneļdiskusija “Investīcijas viedajā mobilitātē: savienojot inovācijas ar infrastruktūru” (“Investing in Smart Mobility: Bridging Innovation and Infrastructure”). Viedā mobilitāte ir būtisks ilgtspējīgu pilsētu attīstības elements, taču tās finansēšana joprojām ir izaicinājums. Šajā paneļdiskusijā eksperti diskutēja par iespējām mazināt finansējuma trūkumu un paplašināt risinājumu ieviešanu.
  • “Rīgas Satiksme” pārstāvji izmantoja iespēju iepazīt Barselonas tramvaju depo un tā darbības principus, kā arī piedalījās slēgtā diskusijā par kiberdrošību, īpaši akcentējot sabiedriskā transporta sistēmu drošību mūsdienu pilsētās.
  • Rīgas stends bija daļa no EIT UM organizētās izstādes tūres, kuras laikā dažādu valstu pārstāvji tika iepazīstināti ar Rīgas viedās mobilitātes iniciatīvām un projektiem.

Kāpēc šī dalība bija nozīmīga?

Rīgas dalība “Smart City Expo World Congress 2025” ir būtisks solis Rīgas kā viedas pilsētas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā. Tā dod iespēju prezentēt Rīgu kā pilsētu, kas spēj piedāvāt vidi inovatīvu risinājumu testēšanai, demonstrēt pētniecības, uzņēmējdarbības un pašvaldības sektoru sadarbības potenciālu, kā arī stiprināt esošās un veidot jaunas partnerības. Dalība sniedz vērtīgu ieskatu Eiropas un pasaules pilsētu attīstībā, ļauj iegūt zināšanas un kontaktus sadarbības projektiem, kā arī apliecina Rīgas gatavību būt aktīvai daļai no Eiropas pilsētu kopienas, kas virza digitālu, iekļaujošu un ilgtspējīgu pārmaiņu procesus.

Foto galerija:

 

Efektīva pārvaldība, datu lietderīga izmantošana un noturība krīzes situācijās kā galvenās tēmas Viedo pilsētu konferencē 2025

, ,

18. septembrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā notikušajā Viedo pilsētu konferencē valsts iestāžu, pašvaldību un privātā sektora eksperti uzsvēra, ka galvenais pilsētas izaicinājums nav tehnoloģiju vai datu trūkums, bet gan cilvēku prasmes tos efektīvi un jēgpilni izmantot.

Viedo pilsētu konference Rīgā norisinājās jau ceturto gadu, lai pievērstu uzmanību ilgtspējīgai pilsētplānošanai, mobilitātei un sabiedrības drošībai, īpaši izceļot tehnoloģiju lomu un iedzīvotāju iesaisti nākotnes pilsētu attīstībā. Konferenci organizēja RTU Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar LU, Rīgas pašvaldību, atvērto inovāciju kustību “VEFRESH” un citiem partneriem. Pasākuma norisi nodrošināja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta inovāciju kopiena “EIT Urban Mobility” un atbalstīja mobilo tehnoloģiju uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons”.   
Viedo pilsētu konferences ierakstu var apskatīt šeit: https://www.youtube.com/watch?v=4dw2ry6RRck  

Eksperti norādīja, ka, lai veicinātu datu izmantošanu pašvaldībās, ir svarīgi definēt, kā dati tiks izmantoti pašvaldību un iedzīvotāju labā. Darbiniekiem ir jāuzlabo prasmes darbā ar datiem un jāpaplašina kompetences, un jaunu sistēmu ieviešana nozīmē izmaiņas esošajos procesos, tāpēc tikpat svarīga ir pārmaiņu vadība un efektīva datu pārvaldība. Bieži vien tieši šo aspektu trūkums kavē viedo risinājumu veiksmīgu ieviešanu pilsētās.

Izskaidrojot valsts politiku viedo tehnoloģiju un inovāciju attīstības jomā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas digitālās transformācijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols uzsvēra, ka viedās tehnoloģijas spēlē svarīgu lomu komfortablas dzīves vides radīšanā. Pirmie desmit projekti, tostarp mobilitātes datu platforma Rīgā, jau tiek īstenoti ar valsts atbalstu. Latvija ir guvusi atzinību arī starptautiskā līmenī, un daudzas pašvaldības sadarbojas starptautiskos projektu konsorcijos ar citām ES valstīm. Viņš norādīja, ka viedo risinājumu un tehnoloģiju attīstības priekšnoteikumi ir drošas viedo risinājumu testēšanas vides izveide, finansējums un kompetenti speciālisti, kas spēj īstenot risinājumus praksē.

EIT UM North Hub vadītājs Anders Bengtsson arī uzsvēra nepieciešamību industrijai un zinātnei sadarboties un lēmumus pieņemt, balstoties uz precīziem datiem, jo īpaši, ja runa ir par iekļaujošu un ilgtspējīgu mobilitāti. Mobilitātes plānošanai ir svarīgi analizēt datus ilgtermiņā, kas palīdzēs atrast vispiemērotākos risinājumus, piemēram, kā organizēt satiksmi, plūsmas, satiksmes signālus. Telemetrija ir tehnoloģija, kas ļauj veikt mērījumus attālināti, palīdz politikas veidošanā un pilsētu plānošanā, bet prasa sadarbību, labu pārvaldību un jaunu skatījumu uz datu potenciāla izmantošanu.

Piekļuve datiem un spēja tos izmantot ir iespēja pilsētām kļūt ilgtspējīgākām, pieejamākām un drošākām. Tā kā datu apjoms katru dienu pieaug, vietējām pašvaldībām ir jādomā par to, kā vākt, uzglabāt un izmantot datus vietējās attīstības nolūkā, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, drošību vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Viens no galvenajiem konferences pirmās daļas secinājumiem bija, ka cieša sadarbība starp vietējām pašvaldībām, zinātnes aprindām un privāto sektoru ir būtiska datu pieejamībai un jēgpilnai izmantošanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības datu lietotprasmi un risinot datu ekspertu trūkuma problēmu, ar ko saskaras valsts un vietējās iestādes, konkurējot ar privāto sektoru.

Kails Kings, Crisis Lab un Capacity Building International dibinātājs un vadītājs, savā prezentācijā “Mobilitāte un pilsētas infrastruktūras noturība krīzes situācijās” uzsvēra, ka lielas tehnoloģiskās ambīcijas vienlaikus nozīmē arī lielāku risku piedzīvot tehnoloģiju krīzi. Tehnoloģiju laikmetā krīzes var attīstīties zibenīgi – piemēram, kiberdraudu vai enerģētikas problēmu gadījumā. Šādās situācijās bieži vien ir vērojama plaisa starp tehnoloģiju krīzes attīstības ātrumu un cilvēka spēju pieņemt lēmumus, jo lēmumi parasti prasa laiku un papildu informāciju. Kings norādīja, ka katrs jauns savienojums un tehnoloģiskais risinājums sniedz jaunas iespējas, bet vienlaikus rada arī jaunas ievainojamības. Viņš uzsvēra, ka pilsētām jābūt gatavām rīkoties dažādos scenārijos, ar skaidru protokolu, kā lēmumi tiek pieņemti krīzes situācijās. Tāpat Kings aicināja neaizmirst sabiedrības iesaisti, jo tehnoloģiju attīstībai jāiet roku rokā ar sabiedrības izglītošanu, jo liela sabiedrības daļa, īpaši seniori, joprojām nav gatavi izmantot digitālos risinājumus. Viņš arī uzsvēra, ka katram lēmumam viedpilsētas pārvaldībā jāietver krīzes vadības aspekts, jo, lai arī kādas būtu tehnoloģijas, atbildība par lēmumiem un rīcību vienmēr gulstas uz cilvēkiem. 

Konferences ietvaros norisinājās paneļdiskusija “Drošā pilsēta – kā pasargāt infrastruktūru, cilvēkus un informāciju”, kur ekspertiem pievienojās arī Kaspars Druvaskalns, Latvijas Universitātes drošības politikas un krīzes vadības speciālists un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe. Pārrunājot datu pārvaldību, Diāna Korbe uzsvēra, ka pašvaldībās pieejams milzīgs datu apjoms, taču izaicinājums ir spēt šos datus kvalitatīvi izmantot. “Pilsētai jāapzinās, ka kvalitatīviem pakalpojumiem nepieciešami ieguldījumi – gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos. Bieži vien prioritāte netiek piešķirta datu pārvaldībai, un nākas pierādīt šādas investīcijas nepieciešamību,” skaidro Korbe. Viņa arī uzsvēra, ka būtiski ir pārorientēties no datu daudzuma uz to kvalitāti un vērtību lēmumu pieņemšanā, paturot fokusā pilsētas iedzīvotāju. Tāpat ir svarīga sistēmiskā domāšana un vienoti drošības nosacījumi un pieeja.

Ar pieredzi, kā tehnoloģijas palīdz pašvaldībām pārvarētu krīzes situācijas dalījās Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons. Viņš norādīja, ka pašvaldībām finansiālās iespējas ir ierobežotas un nav iespējams izveidot infrastruktūru, kas spētu pārvarēt visas iespējamās krīzes. Tādēļ izšķiroša nozīme ir spējai ātri lokalizēt bojājumus, novērst krīzes attīstību un pēc iespējas ātrāk atjaunot pilsētas funkcionēšanu. Digitālās tehnoloģijas, tostarp attālinātā uzraudzība un mākslīgā intelekta risinājumi, ļauj savlaicīgi konstatēt problēmas infrastruktūrā un nodrošināt operatīvu rīcību. Reāllaika dati sniedz informāciju par elektroapgādes traucējumiem, satiksmes sastrēgumiem, laikapstākļiem un traucētu mobilitāti. Viņš atzīmēja, ka, ja pilsēta ir sagatavota ekstrēmiem laikapstākļiem, tā spētu pārvarēt arī citas krīzes situācijas.

Pārrobežu sadarbība apvienojot inovāciju projektus – AI4Citizens × 5G4LIVES Rīgā

, ,

No 24. līdz 26. septembrim Rīgā norisinājās starptautisks forums, kurā valsts un pašvaldību pārstāvji, pētnieki un tehnoloģiju eksperti no visas Eiropas diskutēja par mākslīgā intelekta, 5G un dronu izmantošanu sabiedrības drošības un pilsētu pārvaldības uzlabošanā.

Foruma laikā eksperti apsprieda jautājumus, kā tehnoloģijas var palīdzēt radīt drošāku un iekļaujošāku sabiedrību; kā mākslīgais intelekts un 5G tīkls var kļūt par sabiedrības drošības un iedzīvotāju labklājības pamatu. Tāpat eksperti dalījās pieredzē par ētisku mākslīgā intelekta izmantošanu un tehnoloģiju ieviešanu.

Forumā pulcējas starptautisko projektu 5G4LIVES un AI4CITIZENS dalībnieki. Šie praktiskie projekti apliecina, ka Rīga vairs nav vien tehnoloģiju izmēģinājumu poligons, bet kļūst par vietu, kur inovācijas tiek pārbaudītas arī reālos dzīves apstākļos un sniedz tiešu praktisku ieguvumu sabiedrībai. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kā pāriet no sarežģītām sistēmām uz praktisku 5G pakalpojumu ieviešanu un ietekmi. Rīga bija pagodināta uzņemt Pedro Obando, HaDEA projektu vadītāju, kurš pievienojās projekta partneriem, lai iepazītos ar projektu sasniegumiem un dalītos ar jaunākajām ES perspektīvām par 5G kopienas labāko praksi, kas papildina AI4Citizens projektu, kurā tiek pētīta mākslīgā intelekta ieviešana, iespējas un izaicinājumi publiskā sektora pakalpojumos.

Foruma laikā, 25. septembrī, Ķīšezera pludmalē notika dronu demonstrācija, lai parādītu, kā 5G4LIVES projekts, 5G tīkls, droni un mākslīgais intelekts spēj nodrošināt ātrāku reakciju ārkārtas situācijās un palīdzēt glābt dzīvības. Droni, kas, aprīkoti ar 4K kamerām, termāliem sensoriem un 5G savienojumu, ārkārtas situācijās ļauj reaģēt daudz ātrāk nekā līdz šim.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs skaidro ieguvumus, izmantojot jaunās tehnoloģijas policijas darbā: “Mūsu darbs bieži vien nozīmē reaģēt uz neparedzamām situācijām. Projekts 5G4LIVES ļauj mums redzēt, kā jaunās tehnoloģijas – droni, mākslīgais intelekts un 5G tīkli – var kļūt par reālu palīgu ikdienas operācijās, padarot palīdzības sniegšanu precīzāku, ātrāku un drošāku.”

Projekta 5G4LIVES mērķis ir glābt dzīvības un aizsargāt vidi, savienojot dronus, mākslīgo intelektu un modernākos datu pārraides risinājumus. Rīgā uzsvars likts uz glābšanas operācijām pie ūdenstilpēm, bet partnerpilsētā Turīnā – uz nogruvumu un ugunsgrēku novēršanu kalnainos apvidos. Savukārt AI4CITIZENS projekts risina jautājumus, kā mākslīgais intelekts var kļūt par uzticamu partneri vietējās pārvaldības darbā, un palīdz pašvaldībām izstrādāt normatīvus, kas nodrošina atbildīgu MI ieviešanu.

 

Pilotprojektā “Elpo, Rīga!” skolēni mērīs Rīgas centra gaisa kvalitāti

Sācies pilotprojekts “Elpo, Rīga!” – tā gaitā vairāku Rīgas centra skolu audzēkņi piedalīsies pētījumā. Līdz pat ziemai pie viņu somām būs piestiprināti gaisa kvalitātes sensori, kas ievāks datus par gaisa tīrību Rīgas centrā.

Pilotprojektu “Elpo, Rīga!” iedvesmojusi Londonas pieredze – projekts “Breath London”. Lai ievāktu datus par gaisa kvalitāti dažādos Londonas mikrorajonos, aktīvi tiek iesaistītas vietējās kopienas.

Pilotprojektā “Elpo, Rīga!” iesaistījušās vairākas Rīgas centra skolas – Rīgas Kultūru vidusskola, Rīgas 21. vidusskola, Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, Rīgas 49. vidusskola un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Sākot no septembra līdz pat ziemai pie šo skolēnu somām būs piestiprināti gaisa kvalitātes sensori. Dodoties savās ikdienas gaitās, skolēni ievāks datus par gaisa tīrību Rīgas centrā. Iegūtie dati sniegs precīzāku kartējumu, kurās Rīgas centra ielās, kuros laikos un kādos laika posmos gaisa piesārņojums ir vislielākais. Tas sniegs iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus, izvēloties visoptimālākos risinājumus Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis un Latvijas Universitātes pētnieks, uzsver, ka pētīti tiks ne tikai sensoru iegūtie dati, bet arī skolēnu priekšstati un mobilitātes paradumi: “Mēs vērtēsim, vai un kā, veicot gaisa monitoringu Rīgā, mainās skolēnu pārvietošanās paradumi. Pētīsim, kāda ir viņu attieksme pret drošību un vidi. Galveno uzmanību pievērsīsim tam, kādi faktori – piemēram, infrastruktūra, vecāku atbalsts vai draugu ietekme – veicina vai kavē videi draudzīgu mobilitāti. Šie dati palīdzēs mums saprast, kas patiešām strādā, un sniegs praktiskus ieteikumus Rīgas pašvaldībai, lai veidotu drošāku un ilgtspējīgāku pilsētvidi.”

Paralēli datu ieguvei, pilotprojekta norises laikā skolēni kopā ar savu skolu zinību skolotājiem padziļināti iepazīs dažādus gaisa piesārņojuma veidus un izplatību, Eiropas Savienības un Latvi

jas politiku šajā jomā, datu analīzi un vizualizāciju, “zaļo arhitektūru”, kā arī gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Ar iegūto pieredzi un zināšanām viņi dalīsies ar saviem vienaudžiem, to darot gan digitālajā vidē, gan klātienē.

Pilotprojektu “Elpo, Rīga!” “NetZero Cities” programmas “PilotCities” ietvaros īsteno Rīgas enerģētikas aģentūra un biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Tā ilgtermiņa mērķis ir pilsētas emisiju samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, mainot sabiedrības mobilitātes paradumus. Šobrīd Rīgā dominē personīgais transports, radot būtisku slodzi gaisa kvalitātei. Sabiedriskais transports – autobusi, tramvaji, trolejbusi – vidēji rada mazāku piesārņojumu kā privātās automašīnas. Privātais transports ir avots ap 43% no pilsētas kopējām CO2 emisijām. Lielākā transporta slodze ir novērojama Rīgas centrā un tam blakus esošajās teritorijās. Noteiktos laika posmos iedzīvotāju darba vai mācību dēļ tajās veidojas izteikti blīva transporta plūsmas. Tā rezultātā satiksme, īpaši rīta un vakara stundās, tiek pārslogota. Tas pasliktina gaisa kvalitāti un veicina CO2 emisiju pieaugumu.

Kopš pagājušā gada oktobra Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir uzsācis darbu pie Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2026.-2030. Plānots, ka līdz 2050. gadam pilsētas sabiedriskais transports kļūs aizvien dominējošāks – tiks paplašinātas tramvaja līnijas, izveidota vienota biļešu sistēma visā Rīgas reģionā, ierobežotas autostāvvietas centrā, kā arī palielināts veloceliņu tīkls. Mērķis ir veidot kompaktāku, veselīgāku, klimatam draudzīgāku un ekonomiski dzīvotspējīgāku pilsētu, kur iedzīvotāji vairāk pārvietojas ar kājām, velosipēdu un sabiedrisko transportu.

Projekta mājas lapa https://rea.riga.lv/elpo-riga/

Papildu informācija: Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs, e-pasts: marcis.saulitis@riga.lv

Raksta autors:  Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļa

Rīga demonstrē viedus risinājumus ilgtspējīgai pilsētai

, ,

Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros Rīgas pašvaldība īsteno iniciatīvas, kas ne tikai aicina atteikties no auto lietošanas ikdienā, bet arī sniedz iespēju iepazīt viedās tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas pašvaldības darbā.  

17.septembrī no plkst. 12.30 līdz 14.30 Mazās Jaunielas autostāvvieta tika pārveidota par vietu, kur pašvaldības darbinieki un Rīgas domes deputāti varēja klātienē iepazīties ar viediem un inovatīviem risinājumiem, kas jau šobrīd tiek izmantoti vai testēti dažādās Rīgas pašvaldības struktūrvienībās.

Šajā laikā stāvvieta pārtapa par vietu, kur apmeklētāji tika aicināti atpūsties, satikt kolēģus neformālā gaisotnē un iepazīt jaunākos viedrisinājumus, kas palīdz Rīgai kļūt par cilvēkiem draudzīgu un ilgtspējīgu pilsētvidi. 

Inovatīvu tehnoloģiju demonstrācijas  

Pasākuma mērķis bija sniegt iespēju lēmumu pieņēmējiem praktiski iepazīties ar tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas pilsētas ikdienas darbā un pārvaldībā. 

Rīgas pašvaldības policija prezentēja dronu tehnoloģijas un to izmantošanas iespējas policijas uzdevumu izpildē, piemēram, satiksmes uzraudzībā un risku pārvaldībā, Pilsētas attīstības departamenta speciālisti demonstrēja, kā ar dronu palīdzību tiek iegūti un aktualizēti dati par pilsētvidi un nodrošināta šo datu pieejamība pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA, kur tos var gan apskatīt, gan lejupielādēt atvērto datu sadaļā. Savukārt “Urban Releaf” pilotprojekta ietvaros apmeklētāji tika iepazīstināts ar pārnēsājamiem temperatūras un mitruma sensoriem, kas tiek izmantoti sabiedrības zinātnes kampaņā “Solis pretī zaļākai pilsētai”. 

Šīs tehnoloģijas apliecina, ka viedas pilsētas attīstībā būtiska nozīme ir prasmei un gatavībai lietot modernās tehnoloģijas, lai nodrošinātu efektīvāku nepieciešamo datu ieguvi, datu analīzi un datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā. Nemainīgi liela nozīme ir sabiedrības iesaistei informācijas iegūšanā, jo tas ļauj sabiedrībai aktīvi piedalīties pilsētas pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu uzlabošanā. 

Mikromobilitātes risinājumu izmēģinājumi 

Papildus demonstrācijām, pasākuma apmeklētājiem bija iespēja arī praktiski izmēģināt mikromobilitātes risinājumu – braucienu ar “Bruntor” kravas elektroskūteri. Šis skūteris tika testēts Vecrīgas uzkopšanas darbu veikšanā, kā arī Mežaparka uzturēšanas darbos, savukārt Latvijas Pasts to izmēģināja savā ikdienas darbā, veicot pēdējās jūdzes piegādes. Šobrīd kravas elektroskūteris tiek izmantots gan pilsētvides uzkopšanas darbos, gan tiek testēts pielietojums Rīgas Zooloģiskajā dārzā. 

Praktiski soļi viedas pilsētas attīstībā 

Rīgas pašvaldības pieredze rāda, ka viedās pilsētas attīstība ir svarīga un nepieciešama un tā tiek īstenota, ieviešot viedus un modernus risinājumus. Inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, atvērto datu pieejamība, mikromobilitātes risinājumi jau ir neatņemama pašvaldības ikdienas daļa, palīdzot veidot Rīgu par cilvēkiem draudzīgu un ilgtspējīgu pilsētvidi. 

Šīs iniciatīvas turpinājās arī 18. septembrī, kad Rīgā jau ceturto gadu norisinājās Viedo pilsētu konference 2025, kurā tika apspriesti jauni risinājumi un pieredzes, kā pilsētas padarīt gudrākas, drošākas, ilgtspējīgākas un cilvēkiem ērtākas. 

Rīga turpina kāpumu starptautiskajā viedo pilsētu reitingā

, , , , , ,

Šogad Pasaules konkurētspējas centra izstrādātajā IMD viedo pilsētu indeksā Rīga, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par 13 pozīcijām un ieņem 46.vietu. Kopumā divu gadu laikā kāpums ir sasniedzis 37 vietas, kas apliecina Rīgas attīstību un virzību uz mērķi kļūt par ilgtspējīgu, klimatneitrālu un noturīgu pilsētu.

IMD viedo pilsētu indeksu jeb Smart City Index izstrādā, ņemot vērā gan tehnoloģiskos un infrastruktūras rādītājus, gan iedzīvotāju pieredzi pilsētvides kvalitātē, mobilitātē, izglītībā, veselības aprūpē un pašvaldības pakalpojumu pieejamībā.

Šajā vērtējumā Rīga apsteigusi virkni Eiropas lielpilsētu, tostarp Barselonu, Atēnas, Romu un Briseli. Šogad kopumā tiks vērtētas 146 pilsētas visā pasaulē un Rīgas kāpums reitingā apliecina ne tikai pašvaldības mērķtiecīgo darbu, bet arī iedzīvotāju pozitīvo vērtējumu par pilsētas pārvaldību, uzņēmējdarbības vidi, digitālajiem risinājumiem un infrastruktūras attīstību.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs atzīmē: “Rīga viedo pilsētu reitingā parāda, ka mēs spējam konkurēt starptautiskā mērogā. Tas ir signāls, ka ieguldījumi modernās tehnoloģijās un ilgtspējīgā attīstībā dod reālu rezultātu, un iedzīvotāji ikdienā izjūt pārmaiņas uz labu.”

Indekss, galvenokārt, tiek veidots, pamatojoties uz iedzīvotāju aptaujas datiem. Rīgas iedzīvotāji īpaši augstu novērtējuši efektīvu sabiedriskā transporta informācijas pieejamību tiešsaistē, kultūras pasākumu biļešu iegādi internetā, kā arī norādījuši, ka publiskais Wi-Fi ir uzlabojis piekļuvi pašvaldības pakalpojumiem. Turklāt vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka tiešsaistes informācija ir palielinājusi viņu uzticēšanos publiskās pārvaldes institūciju lēmumiem.

Rīgas iedzīvotāji uzskata, ka galvenās prioritātes, kas pilsētai jārisina, ir pieejamu mājokļu nodrošināšana, caurspīdīgāka pārvaldība, nodarbinātības iespējas un veselības aprūpes kvalitāte. 

Šobrīd Rīga īsteno vairāk nekā 30 viedās pilsētas attīstības projektus, kas aptver dažādas jomas – mobilitāti, digitālos un datu risinājumus, ilgtspējīgu enerģiju, klimata noturību, mākslīgo intelektu un sociālās inovācijas. Detalizēta informācija par projektiem pieejama Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē viedariga.lv. Saite: Projekti – Vieda Riga.

Svarīgu lomu Rīgas viedās pilsētas stiprināšanā ieņem Rīgas pašvaldības izveidotais Inovāciju fonds, kas no 2022. gada pašvaldības institūcijām nodrošina iespēju pieteikt projektus un saņemt finansiālu atbalstu inovatīvu un viedu risinājumu testēšanai vai ieviešanai pašvaldības darba izpildes procesu un pakalpojumu uzlabošanai.

Pirmās trīs vietas IMD Smart City index novērtējumā secīgi aizņem Cīrihe, Oslo un Ženēva. Papildu informācija par novērtējumu pieejama šeit: https://www.imd.org/smart-city-observatory/home/rankings/

Vanšu tiltā uzstādīs viedos sensorus drošības uzlabošanai

,

Rīgā tiek ieviests jauns pilotprojekts, kas palīdzēs uzraudzīt vienu no svarīgākajiem pilsētas tiltiem – Vanšu tiltu. Latvijas jaunuzņēmums “Adventum Tech” sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu uzstādīs modernu konstrukcijas uzraudzības sistēmu “Digital Bridge”, kas reāllaikā sekos līdzi tilta stāvoklim.

Vanšu tilts ir viens no noslogotākajiem satiksmes objektiem Rīgā – to ik dienu šķērso gandrīz 60 000 transportlīdzekļu, kā arī vairāk nekā 2 000 gājēju un velobraucēju. Tāpēc drošība un stabilitāte šajā infrastruktūras objektā ir īpaši nozīmīga.

Pilotprojekta ietvaros uz tilta tiks izvietoti slīpuma un vibrācijas uzraudzības sensori, īpaši pie nesošajām vantīm. Tie fiksēs, kā konstrukcija uzvedas dažādās situācijās – intensīvā satiksmē, vētras laikā vai temperatūras svārstību ietekmē.

Visi dati no sensoriem bezvadu režīmā tiks pārraidīti uz analīzes platformu, kur tie tiks rūpīgi apstrādāti. Tas dos iespēju laikus pamanīt novirzes no normas un novērst iespējamos riskus, tādējādi nodrošinot lielāku drošību gan transportlīdzekļiem, gan gājējiem.

Līdzīgas sistēmas “Adventum Tech” jau izmēģinājis arī dzelzceļa infrastruktūrā, uzraugot trokšņus, vibrācijas un konstrukciju slodzes.

Ar šādu risinājumu Rīga sper soli tuvāk modernai un drošai pilsētvidei, kur tehnoloģijas palīdz nodrošināt iedzīvotājiem uzticamākus un drošākus pakalpojumus.

Ūdens stacijas “Daugava” teritorijā tiks būvēta saules elektrostacija

Rīgā plānots nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku nākotni – “Rīgas ūdens” teritorijā pie ūdens stacijas “Daugava”  Bauskas ielā tiks būvēta saules elektrostacija. Tā saražos zaļo elektroenerģiju, ko uzņēmums izmantos savām ikdienas vajadzībām ūdens sagatavošanas procesā. Šis projekts palīdzēs samazināt ietekmi uz klimatu un mazinās oglekļa emisijas. Praktiski tas nozīmē, ka daļa no stacijas patērētās elektrības tiks iegūta tieši no saules, tādējādi taupot resursus un padarot ūdensapgādes pakalpojumus ilgtspējīgākus.

Rīgas ūdensapgādes sistēma ir viena no lielākajiem pilsētas infrastruktūras tīkliem, un tās darbība patērē ievērojamu daudzumu elektroenerģijas. Izbūvējot šo saules elektrostaciju, “Rīgas ūdens” plāno samazināt ūdens sagatavošanas procesā radīto klimatisko pēdu, kā arī radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu. Saules elektrostacija ir daļa no plašākas stratēģijas, lai Rīga kļūtu par klimatneitrālu un ilgtspējīgu pilsētu.

Uzņēmums norāda, ka šī ir tikai pirmā stacija – nākotnē līdzīgi projekti plānoti arī citās infrastruktūras vietās, piemēram, bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva”. Tas nozīmē, ka arvien vairāk mūsu ikdienas pakalpojumu tiks nodrošināti ar videi draudzīgāku enerģiju.

Saules elektrostacijas būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gada 30. aprīlim. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas – 1 087 355,09 EUR, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 706 780,81 EUR apmērā. 

Portāls GEO RĪGA saņem starptautisko ESRI balvu par sasniegumiem ĢIS jomā

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls GEO RĪGA (georiga.lv) ir ieguvis starptautisku atzinību, saņemot pasaulē vadošā ĢIS programmatūras izstrādātāja Esri apbalvojumu par īpašiem sasniegumiem ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) jomā. Tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko piešķir ĢIS jomā pasaulē.

Saņemtais apbalvojums ir īpašs starptautisks novērtējums, kas apliecina portāla GEO RĪGA kvalitāti, stratēģisko redzējumu un tehnoloģisko izcilību. Portāls georiga.lv izcelts par inovatīvu ĢIS risinājumu pielietojumu — īpaši izceļoties vizualizācijā, sabiedrības iesaistē, datu apstrādes procesos vai starpnozaru sadarbībā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe pauž gandarījumu par saņemto apbalvojumu: “Saņemtais apbalvojums ir liels atzinības apliecinājums par nozīmīgu ieguldījumu ĢIS tehnoloģiju pielietošanā. Šī balva ir nozīmīgs panākums ne tikai Rīgas pilsētai un tās digitālajai pārvaldībai, bet arī Latvijai kopumā kā uz datiem balstītas pārvaldības piemēram globālā mērogā. Tā vienlaikus ir arī atzinība visai komandai, kas attīsta GEO RĪGA portālu un īsteno risinājumus, kas uzlabo informācijas pieejamību, caurskatāmību un lietotāju pieredzi.”

“Apbalvojums ir liels stimuls motivēt komandu un citus kolēģus turpināt darbu un pētīt dažādās iespējas datu uzturēšanai un apstrādei, ko piedāvā gan vienkārši rīki, gan mākslīgā intelekta rīki un 3D tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu datu pieejamību mūsu klientiem. Liels prieks, ka Rīgā ģeotelpisko datu sagatavošanā ir iesaistīti augsta līmeņa speciālisti un daudzas pašvaldības iestādes un ģeotelpiskie dati ir kļuvuši par uzticamu palīgu ikdienas darba uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā,” atzīmē Gunta Grūbe, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Ģeotelpisko datu aprites nodaļas vadītāja.

Esri, pasaulē vadošais ĢIS programmatūras izstrādātājs, ik gadu piešķir prestižo Special Achievement in GIS (SAG) balvu organizācijām, kas izceļas ar izciliem, inovatīviem un sabiedrībai nozīmīgiem ĢIS risinājumiem. Apbalvojumu, ko pasniedz Esri dibinātājs Džeks Dangermonds, saņem tikai aptuveni 1% no vairāk nekā 100 000 Esri klientu visā pasaulē.

Laureātu paziņošana un apbalvošana notika pasaulē lielākajā ĢIS profesionāļu konferencē Esri User Conference 2025 ietvaros, kas šogad norisinājās no 15. līdz 19. jūlijam San Diego, Kalifornijā (ASV). Konference pulcējās vairāk nekā 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 130 valstīm. Papildu informācija par konferenci un laureātiem pieejama šeit: https://events.esri.com/conference/sagList/?fa=List&awardyear=2025

Apstiprinātas Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes

, , , , , ,

Rīgas dome trešdien, 18. jūnijā, apstiprināja Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes 2025.–2030. gadam, kas kalpos par stratēģisku ceļvedi un politikas plānošanas instrumentu, lai nodrošinātu vienotu pieeju inovāciju un tehnoloģiju attīstībā. 

Izstrādātās pamatnostādnes ir Rīgas pašvaldības ceļa karte, kas ļaus stratēģiski attīstīt pilsētu tās prioritārajās jomās. Nākamo piecu gadu laikā galvenās Rīgas prioritātes viedpilsētas attīstībā būs mobilitāte, digitālie risinājumi, lietu internets (IoT), 5G savienojamība, drošība un noturība, viedā enerģētika, inovatīvas vides tehnoloģijas, veselība, labklājība un izglītība. 

Rīgas viedpilsētas vīzija ir, izmantojot datus, inovācijas un viedos risinājumus, radīt dzīvošanai ērtu, uzņēmējdarbībai labvēlīgu, klimatneitrālu, efektīvu un noturīgu pilsētu, kas ļauj uzlabot gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan palielināt pilsētas konkurētspēju globālā mērogā. 

Lai šo vīziju īstenotu, nepieciešama gudra un pārdomāta pieeja ar konkrētām, plānveidīgām un mērķtiecīgām pašvaldības rīcībām un resursu ieguldījumiem viedpilsētas attīstībā, tādēļ pamatnostādnes ietver konkrētus mērķus, rīcības plānus, nepieciešamos ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu pašvaldības resursu izmantošanu un pilsētas pārvaldību.  

Viedpilsēta ir pilsēta, kas efektīvi izmanto datus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un inovācijas ilgtspējīgai attīstībai un cilvēka labklājības, drošības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz Ministru kabineta rīkojumu “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas nosaka, ka pašvaldības sistemātiski attīsta un ievieš viedās pilsētas risinājumus, izveidojot pamatu, ietvaru un struktūru tehnoloģiju integrācijai pašvaldības darbā. 

Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes 2025.–2030. gadam izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Izstrādātās pamatnostādnes un virzieni tika nodoti publiskajai apspriešanai mēneša garumā un pārrunāti arī ar ekspertiem no tehnoloģiju, inovāciju, akadēmiskās un valsts pārvaldes jomām. Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes pieejamas Rīgas domes mājaslapā šeit.