Efektīva pārvaldība, datu lietderīga izmantošana un noturība krīzes situācijās kā galvenās tēmas Viedo pilsētu konferencē 2025
18. septembrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā notikušajā Viedo pilsētu konferencē valsts iestāžu, pašvaldību un privātā sektora eksperti uzsvēra, ka galvenais pilsētas izaicinājums nav tehnoloģiju vai datu trūkums, bet gan cilvēku prasmes tos efektīvi un jēgpilni izmantot.
Viedo pilsētu konference Rīgā norisinājās jau ceturto gadu, lai pievērstu uzmanību ilgtspējīgai pilsētplānošanai, mobilitātei un sabiedrības drošībai, īpaši izceļot tehnoloģiju lomu un iedzīvotāju iesaisti nākotnes pilsētu attīstībā. Konferenci organizēja RTU Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar LU, Rīgas pašvaldību, atvērto inovāciju kustību “VEFRESH” un citiem partneriem. Pasākuma norisi nodrošināja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta inovāciju kopiena “EIT Urban Mobility” un atbalstīja mobilo tehnoloģiju uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons”.
Viedo pilsētu konferences ierakstu var apskatīt šeit: https://www.youtube.com/watch?v=4dw2ry6RRck
Eksperti norādīja, ka, lai veicinātu datu izmantošanu pašvaldībās, ir svarīgi definēt, kā dati tiks izmantoti pašvaldību un iedzīvotāju labā. Darbiniekiem ir jāuzlabo prasmes darbā ar datiem un jāpaplašina kompetences, un jaunu sistēmu ieviešana nozīmē izmaiņas esošajos procesos, tāpēc tikpat svarīga ir pārmaiņu vadība un efektīva datu pārvaldība. Bieži vien tieši šo aspektu trūkums kavē viedo risinājumu veiksmīgu ieviešanu pilsētās.
Izskaidrojot valsts politiku viedo tehnoloģiju un inovāciju attīstības jomā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas digitālās transformācijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols uzsvēra, ka viedās tehnoloģijas spēlē svarīgu lomu komfortablas dzīves vides radīšanā. Pirmie desmit projekti, tostarp mobilitātes datu platforma Rīgā, jau tiek īstenoti ar valsts atbalstu. Latvija ir guvusi atzinību arī starptautiskā līmenī, un daudzas pašvaldības sadarbojas starptautiskos projektu konsorcijos ar citām ES valstīm. Viņš norādīja, ka viedo risinājumu un tehnoloģiju attīstības priekšnoteikumi ir drošas viedo risinājumu testēšanas vides izveide, finansējums un kompetenti speciālisti, kas spēj īstenot risinājumus praksē.
EIT UM North Hub vadītājs Anders Bengtsson arī uzsvēra nepieciešamību industrijai un zinātnei sadarboties un lēmumus pieņemt, balstoties uz precīziem datiem, jo īpaši, ja runa ir par iekļaujošu un ilgtspējīgu mobilitāti. Mobilitātes plānošanai ir svarīgi analizēt datus ilgtermiņā, kas palīdzēs atrast vispiemērotākos risinājumus, piemēram, kā organizēt satiksmi, plūsmas, satiksmes signālus. Telemetrija ir tehnoloģija, kas ļauj veikt mērījumus attālināti, palīdz politikas veidošanā un pilsētu plānošanā, bet prasa sadarbību, labu pārvaldību un jaunu skatījumu uz datu potenciāla izmantošanu.
Piekļuve datiem un spēja tos izmantot ir iespēja pilsētām kļūt ilgtspējīgākām, pieejamākām un drošākām. Tā kā datu apjoms katru dienu pieaug, vietējām pašvaldībām ir jādomā par to, kā vākt, uzglabāt un izmantot datus vietējās attīstības nolūkā, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, drošību vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Viens no galvenajiem konferences pirmās daļas secinājumiem bija, ka cieša sadarbība starp vietējām pašvaldībām, zinātnes aprindām un privāto sektoru ir būtiska datu pieejamībai un jēgpilnai izmantošanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības datu lietotprasmi un risinot datu ekspertu trūkuma problēmu, ar ko saskaras valsts un vietējās iestādes, konkurējot ar privāto sektoru.
Kails Kings, Crisis Lab un Capacity Building International dibinātājs un vadītājs, savā prezentācijā “Mobilitāte un pilsētas infrastruktūras noturība krīzes situācijās” uzsvēra, ka lielas tehnoloģiskās ambīcijas vienlaikus nozīmē arī lielāku risku piedzīvot tehnoloģiju krīzi. Tehnoloģiju laikmetā krīzes var attīstīties zibenīgi – piemēram, kiberdraudu vai enerģētikas problēmu gadījumā. Šādās situācijās bieži vien ir vērojama plaisa starp tehnoloģiju krīzes attīstības ātrumu un cilvēka spēju pieņemt lēmumus, jo lēmumi parasti prasa laiku un papildu informāciju. Kings norādīja, ka katrs jauns savienojums un tehnoloģiskais risinājums sniedz jaunas iespējas, bet vienlaikus rada arī jaunas ievainojamības. Viņš uzsvēra, ka pilsētām jābūt gatavām rīkoties dažādos scenārijos, ar skaidru protokolu, kā lēmumi tiek pieņemti krīzes situācijās. Tāpat Kings aicināja neaizmirst sabiedrības iesaisti, jo tehnoloģiju attīstībai jāiet roku rokā ar sabiedrības izglītošanu, jo liela sabiedrības daļa, īpaši seniori, joprojām nav gatavi izmantot digitālos risinājumus. Viņš arī uzsvēra, ka katram lēmumam viedpilsētas pārvaldībā jāietver krīzes vadības aspekts, jo, lai arī kādas būtu tehnoloģijas, atbildība par lēmumiem un rīcību vienmēr gulstas uz cilvēkiem.
Konferences ietvaros norisinājās paneļdiskusija “Drošā pilsēta – kā pasargāt infrastruktūru, cilvēkus un informāciju”, kur ekspertiem pievienojās arī Kaspars Druvaskalns, Latvijas Universitātes drošības politikas un krīzes vadības speciālists un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe. Pārrunājot datu pārvaldību, Diāna Korbe uzsvēra, ka pašvaldībās pieejams milzīgs datu apjoms, taču izaicinājums ir spēt šos datus kvalitatīvi izmantot. “Pilsētai jāapzinās, ka kvalitatīviem pakalpojumiem nepieciešami ieguldījumi – gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos. Bieži vien prioritāte netiek piešķirta datu pārvaldībai, un nākas pierādīt šādas investīcijas nepieciešamību,” skaidro Korbe. Viņa arī uzsvēra, ka būtiski ir pārorientēties no datu daudzuma uz to kvalitāti un vērtību lēmumu pieņemšanā, paturot fokusā pilsētas iedzīvotāju. Tāpat ir svarīga sistēmiskā domāšana un vienoti drošības nosacījumi un pieeja.
Ar pieredzi, kā tehnoloģijas palīdz pašvaldībām pārvarētu krīzes situācijas dalījās Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons. Viņš norādīja, ka pašvaldībām finansiālās iespējas ir ierobežotas un nav iespējams izveidot infrastruktūru, kas spētu pārvarēt visas iespējamās krīzes. Tādēļ izšķiroša nozīme ir spējai ātri lokalizēt bojājumus, novērst krīzes attīstību un pēc iespējas ātrāk atjaunot pilsētas funkcionēšanu. Digitālās tehnoloģijas, tostarp attālinātā uzraudzība un mākslīgā intelekta risinājumi, ļauj savlaicīgi konstatēt problēmas infrastruktūrā un nodrošināt operatīvu rīcību. Reāllaika dati sniedz informāciju par elektroapgādes traucējumiem, satiksmes sastrēgumiem, laikapstākļiem un traucētu mobilitāti. Viņš atzīmēja, ka, ja pilsēta ir sagatavota ekstrēmiem laikapstākļiem, tā spētu pārvarēt arī citas krīzes situācijas.
